Luijs Brails: kurš izgudroja neredzīgo rakstu
Luijs Brails (Louis Braille) bija franču skolotājs, kopš piecu gadu vecuma neredzīgs, kurš izgudroja punktu rakstu, kas tagad nes viņa vārdu. Viņš piedzima 1809. gada 4. janvārī Kupvrē netālu no Parīzes un nomira 1852. gada 6. janvārī Parīzē. Sešpunktu viņš izveidoja vēl kā Parīzes neredzīgo institūta audzēknis, ap piecpadsmit gadu vecumu, un savu metodi publicēja 1829. gadā.
Viņa izgudrojums nebija pirmais raksts, ko lasa ar pirkstiem: tādi mēģinājumi bija arī pirms viņa. Galvenais bija tas, ka neredzīgs cilvēks beidzot varēja pats rakstīt. Pirms Braila neredzīgs skolēns ar grūtībām varēja izlasīt to, ko viņam sagatavoja redzīgie, bet pats neko uzrakstīt nevarēja. Tāpēc Braila raksts saglabājās, bet citas sistēmas izzuda.
Īsumā
- Dzimis 1809. gada 4. janvārī Kupvrē, miris 1852. gada 6. janvārī Parīzē, 43 gadu vecumā.
- Trīs gadu vecumā tēva seglinieka darbnīcā savainoja aci; infekcija pārgāja uz otru aci, un ap piecu gadu vecumu viņš pilnībā zaudēja redzi.
- Desmit gadu vecumā sāka mācīties Parīzes Karaliskajā neredzīgo jauniešu institūtā, kur lasīja izceltus latīņu burtus: tos varēja izlasīt, bet ne uzrakstīt.
- Viņš sāka ar Šarla Barbjē punktu rakstu — līdz 12 punktiem vienā zīmē — un samazināja to līdz 6, jo divpadsmit punkti neietilpst zem pirksta spilventiņa.
- Sistēmu viņš izveidoja ap piecpadsmit gadu vecumu, publicēja 1829. gadā, otrais izdevums iznāca 1837. gadā; mūzikas pieraksts bija sistēmā jau no sākuma.
- Viņa dzīves laikā sistēmu oficiāli nepieņēma. Institūts to 1840. gadā pat aizliedza un ieviesa tikai 1854. gadā.
- 1952. gadā viņa mirstīgās atliekas pārveda uz Parīzes Panteonu; rokas palika Kupvrē.
Datumi
| Dzimšana | 1809. gada 4. janvāris, Kupvrē (Francija) |
| Nāve | 1852. gada 6. janvāris, Parīze, 43 gadu vecumā |
| Nāves cēlonis | Tuberkuloze |
| Redzes zaudēšana | Negadījums trīs gadu vecumā, pilnīgs aklums ap piecu gadu vecumu |
| Izglītība | Karaliskais neredzīgo jauniešu institūts Parīzē, no 1819. gada |
| Nodarbošanās | Institūta skolotājs, ērģelnieks un čellists |
| Izgudrojums | Taustāms sešpunkts, 64 kombinācijas |
| Publikācija | 1829. gads, otrais izdevums 1837. gadā |
| Oficiāla atzīšana | 1854. gads, divus gadus pēc nāves |
| Panteons | 1952. gads, nāves simtgadē |
Kā Luijs Brails zaudēja redzi
Luijs Brails sāka zaudēt redzi pēc negadījuma trīs gadu vecumā, 1812. gadā, sava tēva Simona Renē Braila seglinieka darbnīcā Kupvrē. Spēlējoties ar darbarīkiem, viņš savainoja aci ar īlenu — asu instrumentu ādas caurduršanai. Brūce iekaisa, infekcija pārgāja uz veselo aci, un ap piecu gadu vecumu zēns pilnībā zaudēja redzi. Tā to apraksta Luija Braila muzejs Kupvrē, kas atrodas mājā, kurā viņš piedzima.
Avoti nav vienisprātis par to, kura acs tika savainota pirmā. Neapstrīdama ir tikai secība: vienu aci savainoja, otru iznīcināja infekcija.
Ko neredzīgie lasīja pirms Braila raksta
Luijs Brails iestājās kā stipendiāts 1819. gada februārī, desmit gadu vecumā, Parīzes Karaliskajā neredzīgo jauniešu institūtā — skolā, ko 1785. gadā kā pirmo neredzīgo bērnu skolu pasaulē dibināja Valentīns Ajuī (Valentin Haüy). Tur lasīja: Ajuī metode iespieda izceltus latīņu burtus uz bieza papīra, un skolēns ar pirkstu atpazina burta A vai B formu.
| Ajuī metodes ierobežojums | Sekas |
|---|---|
| Latīņu burts ir apaļa forma, veidota acīm | Pirksts to atpazīst lēni un ar piepūli |
| Katru lappusi salika un iespieda | Grāmatas bija dārgas, lielas un smagas |
| Reljefam vajadzēja iespiedmašīnu | Skolēns pats neko nevarēja uzrakstīt |
Šarls Barbjē un divpadsmit punktu raksts
1821. gadā institūtā nonāca Šarla Barbjē de la Sēra (Charles Barbier de la Serre) punktu raksts. Tas neatdarināja burta formu, bet ar papīrā iespiestiem punktiem pierakstīja skaņas: līdz divpadsmit punktiem vienā zīmē, divās kolonnās pa sešiem. Ar tāfelīti un īlenu neredzīgs cilvēks varēja rakstīt.
Divpadsmitgadīgais Brails uzreiz pamanīja vājo vietu: divpadsmit punkti neietilpst zem pirksta spilventiņa. Lai izlasītu zīmi, pirkstu vajadzēja virzīt pāri tai un skaitīt punktus. Un, tā kā raksts pierakstīja skaņas, tajā nebija pareizrakstības, pieturzīmju un ciparu.
Bieži stāsta, ka Barbjē savu sistēmu izdomāja kā militāru kodu, lai pavēles varētu lasīt naktī bez gaismas. Šo versiju mūsdienās apstrīd pētījums (Philippa Campsie), pēc kura Barbjē to neredzīgajiem paredzēja jau 1815. gada tekstā. Mēs nenostājamies nevienā pusē. Neapstrīdams ir tikai skaitlis: Barbjē rakstā līdz divpadsmit punktiem, Braila rakstā — seši.
No divpadsmit punktiem līdz sešiem
Luijs Brails izveidoja sešpunktu ap 1824. gadu, piecpadsmit gadu vecumā: divas kolonnas pa trim punktiem, 64 kombinācijas, ieskaitot tukšo sešpunktu. Mērs bija tauste: sešpunkts pilnībā ietilpst zem rādītājpirksta spilventiņa un to atpazīst ar vienu pieskārienu.
| Barbjē raksts | Braila sešpunkts | |
|---|---|---|
| Punktu skaits zīmē | Līdz 12, divas kolonnas pa 6 | Līdz 6, divas kolonnas pa 3 |
| Ko pieraksta | Skaņas | Burtus, ciparus, pieturzīmes |
| Pareizrakstība | Neiespējama | Iespējama |
| Lasīšana ar pirkstu | Pirksts jāvirza pāri zīmei | Zīme ietilpst zem pirksta |
Par vecumu avoti atšķiras: vairums min 1824. gadu un piecpadsmit gadus, daži — 1825. gadu un sešpadsmit; muzejs apraksta darbu no divpadsmit līdz sešpadsmit gadu vecumam. Mēs rakstām «ap piecpadsmit gadu vecumu».
Ko viņš publicēja
Brails savu metodi publicēja 1829. gadā, divdesmit gadu vecumā. Franču nosaukums runā par veidu, kā ar punktiem rakstīt vārdus, mūziku un baznīcas dziedājumus: mūzika bija sistēmā jau no sākuma. Brails spēlēja čellu un ērģeles un bija ērģelnieks Parīzes baznīcās.
Otrais izdevums 1837. gadā nostiprināja sistēmu tagadējā veidā: tas atteicās no svītrām, ko pirmais izdevums vēl jauca ar punktiem, jo zem pirksta svītra un punkts sajaucas.
Kāpēc sistēmu nepieņēma viņa dzīves laikā
Luija Braila dzīves laikā sistēmu oficiāli neatzina, un skolā, kurā tā radās, tā bija pat aizliegta.
1840. gadā jaunais institūta direktors Pjērs Armāns Difo (Pierre-Armand Dufau) Braila rakstu aizliedza; skolēni to turpināja lietot slepeni. 1844. gada februārī, atklājot jauno skolas ēku, direktora vietnieks Žozefs Gvadē (Joseph Guadet) publiski demonstrēja lasīšanu un rakstīšanu Braila rakstā, un sistēma atgriezās skolā. Oficiāli to tomēr pieņēma tikai 1854. gadā, divus gadus pēc tam, kad Brails 1852. gada 6. janvārī nomira no tuberkulozes.
Panteons un rokas Kupvrē
Viņa nāves simtgadē, 1952. gadā, Braila mirstīgās atliekas pārveda uz Parīzes Panteonu. Kupvrē gribēja paturēt kaut ko no sava slavenā novadnieka: viņa rokas palika urnā kapā dzimtajā ciemā. Tas, ko Luijs Brails mainīja, ir tieši tas, ko dara ar rokām.
Braila raksts Latvijā
Latvijā grāmatas Braila rakstā sāka pārrakstīt 1889. gadā Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtā, bet 1922. gadā institūta skolotāji Pauls Eihe un Alberts Rutkis izveidoja Braila raksta alfabētu jaunajai ortogrāfijai. Tagad noteikumus latviešu valodai apkopo Latvijas Neredzīgo bibliotēka, kas Braila rakstā izdod arī grāmatas. Kopš 2021. gada latviešu Braila rakstā raksta arī lielos burtus; vairāk rakstā par lielajiem burtiem Braila rakstā.
Izgudrotāja vārdu latviski Braila rakstā raksta ⠨⠇⠌⠊⠚⠎⠀⠨⠃⠗⠁⠊⠇⠎: punkti 4, 6 pirms katra lielā burta. Visus burtus atradīsi tabulā Braila raksts.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik gadu bija Luijam Brailam, kad viņš izgudroja savu rakstu?
Ap piecpadsmit. Visbiežāk min 1824. gadu; daži avoti min 1825. gadu, bet muzejs viņa dzimtajā mājā apraksta darbu no divpadsmit līdz sešpadsmit gadu vecumam. Metodi viņš publicēja 1829. gadā, divdesmit gadu vecumā.
Kāpēc Luijs Brails zaudēja redzi?
Trīs gadu vecumā viņš tēva darbnīcā savainoja aci ar īlenu. Infekcija pārgāja uz otru aci, un ap piecu gadu vecumu viņš pilnībā zaudēja redzi.
Vai Luijs Brails nokopēja Šarla Barbjē sistēmu?
Nē. Viņš sāka ar Barbjē ideju rakstīt ar izceltiem punktiem un to atklāti atzina. Pārējo viņš mainīja: sešus punktus divpadsmit vietā, lai sešpunkts ietilptu zem pirksta, un burtus, ciparus un pieturzīmes skaņu vietā.
Kur apglabāts Luijs Brails?
Parīzes Panteonā, kopš 1952. gada. Viņa rokas pēc vietējo iedzīvotāju lūguma palika Kupvrē.
Kad ir Pasaules Braila raksta diena?
- janvārī, Luija Braila dzimšanas dienā. To pasludināja ANO Ģenerālā asambleja 2018. gadā, un to atzīmē kopš 2019. gada.