Kas ir Braila raksts un kā tas darbojas

Braila raksts ir izceltu punktu raksts neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Katrs burts ir punktu kombinācija sešpunktā, un to lasa ar pirkstu galiem. Tā nav valoda, bet veids, kā pierakstīt valodu, tāpat kā parastais raksts, ko Braila raksta terminoloģijā sauc par redzīgo rakstu jeb gludrakstu. Latviski «māja» raksta ⠍⠡⠚⠁.

Sistēmu izgudroja francūzis Luijs Brails, kurš redzi zaudēja bērnībā, un publicēja to 1829. gadā. Latvijā Braila raksta noteikumus apkopo Latvijas Neredzīgo bibliotēka savās metodiskajās vadlīnijās (Gunta Bite, 2022). Tās apraksta arī šajā rakstā minētos noteikumus.

Īsumā

  • Sešpunktā ir seši punkti divās kolonnās pa trim: 1, 2, 3 kreisajā un 4, 5, 6 labajā.
  • Seši punkti dod 63 zīmes un tukšu sešpunktu jeb atstarpi.
  • Latviešu alfabētā nav q, w, x un y, tāpēc u, v un z ir citi sešpunkti nekā starptautiskajā Braila rakstā.
  • Garumzīmes un mīkstinājuma zīmes raksta ar pamatburtu un 6. punktu.
  • Lielos burtus un ciparus apzīmē ar pazīšanas zīmi pirms burta vai skaitļa.
  • Lasa no kreisās uz labo ar pirkstiem, raksta ar Braila rakstāmmašīnu, tāfelīti un īlenu vai datoru.

Sešpunkts

Viss Braila raksts balstās uz sešpunktu: divām kolonnām pa trim vietām. Vietas vienmēr numurē vienādi: 1, 2 un 3 no augšas uz leju kreisajā kolonnā un 4, 5 un 6 labajā. Burtu apraksta ar tā punktu numuriem: a ir punkts 1 (⠁), b — punkti 1 un 2 (⠃), l — punkti 1, 2 un 3 (⠇).

Sešpunkts ir tik mazs, ka viss ietilpst zem pirksta spilventiņa, tāpēc burtu atpazīst ar vienu pieskārienu. Vadlīnijas nosaka arī izmērus: punkta diametrs ir 1,6 mm, attālums starp punktu centriem 2,5 mm, starp sešpunktiem 6 mm, bet grāmatās punktam jābūt izceltam vismaz 0,6 mm.

Kā raksta latviski

Burtus a–z Luijs Brails izveidoja franču valodai. Latviešu alfabētā nav q, w, x un y, tāpēc trīs burti ir citos sešpunktos: u ir ⠌, v ir ⠺ un z ir ⠜. Atbrīvotos sešpunktus izmanto ķ (⠥), ļ (⠧) un ņ (⠽).

Pārējiem burtiem ar garumzīmi, mīkstinājuma zīmi vai jumtiņu ir vienkāršs likums: pamatburts un 6. punkts.

Burts Braila raksts Piemērs
ā ⠡ māja: ⠍⠡⠚⠁
ē ⠱ ēdiens: ⠱⠙⠊⠑⠝⠎
ī ⠪ īss: ⠪⠎⠎
ū ⠬ ūdens: ⠬⠙⠑⠝⠎
č ⠩ čūska: ⠩⠬⠎⠅⠁
š ⠮ šodien: ⠮⠕⠙⠊⠑⠝
ž ⠼ žagata: ⠼⠁⠛⠁⠞⠁

Viss alfabēts ar katra sešpunkta punktiem ir tabulā Braila raksts.

Lielie burti un cipari

Braila rakstā nav atsevišķu sešpunktu lielajiem burtiem un cipariem. To vietā lieto pazīšanas zīmes: sešpunktus, ko raksta pirms burta vai skaitļa un kas maina tā nozīmi.

Kas Zīme Piemērs
Lielais burts punkti 4, 6, ⠨ Rīga: ⠨⠗⠪⠛⠁
Abreviatūra no lielajiem burtiem divreiz punkti 4, 6, ⠨⠨ SIA: ⠨⠨⠎⠊⠁
Skaitlis punkti 3, 4, 5, 6, ⠼ 2026: ⠼⠃⠚⠃⠋

Lielā burta zīmi latviešu tekstos pie visiem lielajiem burtiem lieto kopš 2021. gada; kāpēc, lasi rakstā par lielajiem burtiem Braila rakstā. Cipari ir burtu a–j sešpunkti: bez ciparzīmes ⠁ ir a, ar to — 1. Ciparzīmes sešpunkts ir tāds pats kā ž; lasītājs tos atšķir pēc tā, kas seko. Vairāk rakstā par cipariem Braila rakstā.

Komats un punkts

Latviešu Braila rakstam ir divas īpatnības, kas pārsteidz tos, kuri pazīst citu valodu Braila rakstu. Aiz komata nav atstarpes: «Rīga, Jelgava» raksta ⠨⠗⠪⠛⠁⠂⠨⠚⠑⠇⠛⠁⠺⠁. Savukārt aiz punkta atstarpe ir vienmēr, arī saīsinājumos: «u.c.» raksta kā «u. c.» (⠌⠲⠀⠉⠲). Iemesls ir tas, ka punkta sešpunkts (⠲) ir tāds pats kā dalīšanas zīme.

Kā lasa un kā raksta

Braila rakstu lasa no kreisās uz labo, viegli slidinot pirkstu galus pa rindu, parasti ar abām rokām: viena lasa, otra meklē nākamās rindas sākumu. Rakstīt var vairākos veidos:

  • Braila rakstāmmašīnai ir seši taustiņi, pa vienam katram punktam, ko spiež vienlaikus.
  • Tāfelīte un īlens. Punktus iespiež no lapas otras puses, tāpēc raksta no labās uz kreiso un spoguļattēlā; lasot lapu apgriež.
  • Dators ar Braila printeri vai Braila displeju, kas ekrāna tekstu parāda ar punktiem, kuri paceļas un nolaižas.

Braila raksts Latvijā

Pēc vadlīnijām, grāmatas Braila rakstā Latvijā sāka pārrakstīt 1889. gadā Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūta direktors Oskars Alberts Johans Notnāgels, vēl vecajā ortogrāfijā. 1922. gadā institūta skolotāji Pauls Eihe un Alberts Rutkis izveidoja Braila raksta alfabētu jaunajai ortogrāfijai. 1953. gadā Rīgā sāka darboties pirmā neredzīgo raksta tipogrāfija, un tās pirmā grāmata bija ābece «Braiļa sistēmas raksta zīmes».

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai Braila raksts un neredzīgo raksts ir viens un tas pats?

Jā. Braila raksts ir nosaukts izgudrotāja vārdā; to sauc arī par neredzīgo rakstu.

Cik punktu ir vienam burtam?

Latviešu alfabētā no viena līdz pieciem: a ir viens punkts (⠁), ģ un ņ — pieci (⠻, ⠽).

Vai redzīgs cilvēks var iemācīties Braila rakstu?

Var. Ar acīm burtus iemācās diezgan ātri; lasīšanai ar pirkstiem vajag daudz vairāk vingrināšanās. Tas noder vecākiem, skolotājiem un ikvienam, kas grib atbalstīt neredzīgu cilvēku.

Kur Latvijā var aizņemties grāmatas Braila rakstā?

Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Rīgā. Tās Braila un pielāgotās drukas nodaļa pati izdod grāmatas Braila rakstā.